Labradoru-retrīveru šķirnes suņu ciltsdarba nolikums

 

1. VISPĀRĀ DAĻA

1.1. Latvijas Labradoru-retriveru šķirnes suņu audzētāju kluba (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskas Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.

 

LATVIJAS LABRADORU-RETRĪVERU ŠĶIRNES SUŅU

AUDZĒTĀJU KLUBA

CILTSDARBA NOLIKUMS

Saturs

1. Vispārē daļa.

2. Audzetājs un vaislas suņa īpašnieks.

3. Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.

4. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.

5. Prasības vaislas kucei.

6. Prasības vaislas sunim.

7. Pārošanas atļauja un pārošana.

8. Metiena kontrole.

9. Vaislas kuces īpašnieka pienākumi un tiesības.

10. Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības.

11. Audzētavas.

12. Metiena reģistrācija un maksājumi.

13. Pārkāpumi.

 

1. VISPĀRĀ DAĻA

1.1. Latvijas Labradoru-retriveru šķirnes suņu audzētāju kluba (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskas Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.

1.2. Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai.

1.3. Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama rūpnieciska, nesaprātīga suņu turēšana un vairošana.

1.4. Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā.

1.5. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem konkrētu lēmumu katra atsevišķa gadījuma. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamentu saskaņo ar LKF Ciltslietu Komisiju.

 

2. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS

2.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesibas ieguvuši likumī un dokumentāli pierādā ceļā.

2.2. Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks.

2.3. Par audzētāju var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs vai LR reģistrēta juridiska persona.

2.4. Kuces nomāšanas gadījumā klubā jāiesniedz rakstisks nomas līgums savlaicīgi pirms pārošanas.

 

3. CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS

3.1. Kluba uzdevums ir sniegt vaislas dzīvnieku īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas ciltsdarba jautājumos.

3.2. Kluba Valde izvēl no sava vidus kluba ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana un kontrole, kā arī ciltsdarba kontrolieru apmacība.

3.3. Ciltsdarba vadītājs kontrolē dotā Nolikuma prasību izpildi un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

 

4. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI

4.1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti.

4.2. Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki sliktā kondīcijā un ar iedzimtiem defektiem, tādiem kā uzvedības anomālijas, iedzimts aklums un kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļu anomālijas, skeleta deformācijas (tādas kā lauzta aste u.c.), kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, kā arī slimi ar smagas pakāpes locītavu displaziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.

– prasības attiecī uz zobu sistemu: jabūt “šķērveida” zobu sakodienam un vēlams pilnam zobu komplektam. Griezējzobiem, ilkņiem un molariem jābūt pilnā komplektā atbilstoši šķirnes standartam. Ciltsdarbā ir pieļaujams izmantot suņus un kuces, kuriem trūkst premolāri, to pārošanas partnerim  vēlams būt ar pilnu zobu komplektu.

4.3. Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, klubs ir tiesīgs prasīt īpašniekam atrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai.

4.4. Kluba biedriem ir atļauts izmantot savu suņu pārošanai tikai tos Latvijā dzīvojošos suņus, kuru īpašnieki ir LKF klubu biedri.

4.5. Pārošanai izmantojot citās valstīs dzīvojošu suni, tam jābut ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.

 

5. PRASIBAS VAISLAS KUCEI

5.1. Vaislā izmantojamas kuces vecumā no 20 menešiem līdz pilniem 8 gadiem.

5.2. Vaislas kucei:

– jāsaņem divi eksterjera novērtējumi ne zemāki par „ļoti labi”, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē, vēlams, lai vismaz viens novērtējums būtu saņemts Kluba specializētajā izstādē; kuce ar Reģistra izcelsmes apliecibu izmantojama vaislā tikai tad, ja tā ir saņēmusi divus eksterjera novērtējumus teicami”;

– jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displaziju. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai – A, B, C pakāpe; elkoņa locītavai -0,1,2 (ED–2 pieļaujama tikai viena elkoņa locītavai, otrai jābūt – 0 vai 1); līdz 2005.gada 17.aprilim ir pieļaujams izmantot vaisla kuces ar gūžas locītavas pārbaudes rezultātu – D; tās kuces ar HD-D radītāju, kurām līdz 2005.gada 17.aprīlim bijis metiens/metieni, turpmāk ir atļauts izmantot vaislā (arī pēc 17.04.2005.), ne vairāk kā 1-2 reizes (1-2 metieni); kucei ar gūžas locītavas displazijas pakāpi D jāpiemeklē partneris ar parbaudes rādītājiem A, B;

– jāiziet medicīniskā pārbaude uz iedzimtajām acu slimībām. Vaislā nav izmantojamas kuces, kurām konstatētas iedzimtas acu slimības.

5.3. Gada laika vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad parošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas.

 

6. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM

6.1. Ciltsdarbā izmanto suņus, kas sasnieguši 18 mēnešu vecumu, bez lielāka vecuma ierobežojuma.

6.2. Vaislas sunim:

– jāsaņem divi eksterjera novērtējumi „teicami”, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē, vēlams, lai vismaz viens novērtējums būtu saņemts Kluba specializētajā izstadē; suns ar Reģistra izcelsmes apliecību izmantojams vaislā tikai tad, ja tas ir saņēmis divus eksterjera novērtējumus „teicami”;

– jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displaziju. Vaislā izmantojami suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai – A, B, C pakāpe; elkoņa locītavai -0,1,2 (ED –2 pieļaujama tikai viena elkoņa locītavai, otrai jābūt –0 vai 1);

– jāiziet mediciniskā pārbaude uz iedzimtajām acu slimībām. Vaislā nav izmantojami suņi, kuriem konstatētas iedzimtas acu slimības.

 

7. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA

7.1. Pārošanas atļauja.

7.1.1. Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju paraksta pats. Pārošanas atļauja ir derīga 1 mēnesi.

7.1.2. Pārošanas aktu aizpilda tulīt pēc pārošanas un apstiprina ar abu partneru īpašnieku parakstiem. Pārošanas aktā norāda pārošanas apmaksas nosacījumus, kam ir līguma spēks.

7.1.3. Pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu audzētājs pēc pārošanas nodod klubā 20 dienu laikā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu nodod metiena apskates komisijai metiena aktēšanas laikā.

7.1.4. Gadījumā, ja kuce paliek tukša, audzētājam un audzētavas īpašniekam jānodod pārošanas atļauja atpakaļ Klubā 3 mēnešu laikā pēc pārošanas.

7.2. Pārošana.

7.2.1. Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai pēc Kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma.

7.2.2. Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem Kluba ciltsdarba vadītāja rakstiska atļauja.

7.2.3. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārota ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī ar citas šķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti metienam netiek izsniegti.

7.2.4. Pirms pārošanas ir jāsastāda līgums par pārojuma apmaksu. Par bezmaksas pārošanu nākošajā meklēšanās reizē, ja kuce paliek tukša, nepieciešams līgumā norādīt speciāli.

 

8. METIENA KONTROLE

8.1. Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Klubam 3 dienu laikā. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Klubam 14 dienu laika pēc plānotā dzemdību termiņa.

8.2. Kluba ciltsdarba vadītājs norīko kompetentu komisiju metiena kontroles veikšanai. Audzētāja pienakums ir nodrošināt kontroles iespēju.

8.3. Pamatota konflikta gadījumā audzētājs vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozī LKF Ciltslietu Komisija.

8.4. Metienā tiek atstāti veseli kuceni bez fiziskiem defektiem un/vai iedzimtām anomālijām.

8.5. Metiena kontroles komisija sastāda standarta apskates aktu, kurā atzī visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces turēšanas un barošanas apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates (pēdē apskate – sākot no 8 nedēļu vecuma, bet ne ātrāk kā 2 nedēļas pēc pirmās vakcinācijas) iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam.

8.6. Metiena apskate notiek pirmo reizi līdz 5 dienu vecumam, otro reizi – sākot no 8 nedēļu vecuma, bet ne ātrak kā 2 nedēļas pēc pirmās vakcinācijas, pēc kucēnu identifikācijas veikšanas (tetovēšanas vai mikročipa ievadīšanas). Nepieciešamības gadījumā var veikt papildus apskates. Visus transporta izdevumus, kas saistīti ar metiena otro apskati (apskate, sākot no 8 nedēļu vecuma, bet ne ātrak kā 2 nedēļas pēc pirmās vakcinācijas), sedz audzētājs.

8.7. Ja metiena pirmās apskates laikā, kuru veic Kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, tad tie humani eitanazējami.

8.8. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas kluba Valdei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.

8.9. Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem tikai pēc pēdējās apskates, sākot no 8 nedēļu vecuma un ne ātrāk kā 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas.

8.10. Pārdodot vai atdodot kucēnus ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.

8.11. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad viss metiens netiek reģistrēts.

8.12. Nododot kucēnus jaunajiem īpašniekiem, audzētājam jānodrošina Kluba izdota kucēna pirkšanas-pārdošanas līguma abpusēja parakstīšana, visus būtiskos metiena kontroles komisijas reģistrētos datus atspoguļojot līgumā. Līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai kucēna jaunajam īpašniekam.

8.13. Pēc visu kucēnu nodošanas jaunajiem īpašniekiem, audzētājam 1 nedēļas laikā Kluba ciltsdarba vadītājam jāiesniedz pilnīgi un precīzi aizpildīta standarta metiena reģistrācijas karte.

 

9. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

9.1. Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām dotā Nolikuma izvirzītajām prasībām.

9.2. Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI siste sastavošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Kluba nereģistrētus metienus.

9.3. Audzētājam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

9.4. Visiem metiena kucēniem līdz 8 nedēļu vecumam jāveic identifikācija tetovējot vai ievadot mikročipu.

9.5. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.

9.6. Audzētājam obligāti jāveic visiem metiena kucēniem pirmā vakcinācija un savlaicīgi jāveic kucēnu vakcinācija, ja kucēni vēl nav nodoti jaunajiem īpašniekiem.

9.7. Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izveli metienā, bet suņa īpašniekam otrās izvēles tiesības, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

9.8. Audzētājam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

 

10. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

10.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistē sastāvošās organizācijās.

10.2. Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam uzrādīt LKF noteikta parauga pārošanas atļauja.

10.3. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstakļi un atbilstoša barošana.

10.4. Suņa īpašniekam ir otras izveles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarijis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

10.5. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

10.6. Suņa īpašnieks nes atbildību par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

 

11. AUDZĒTAVAS

11.1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.

11.2. Audzētavas īpašniekam savā darbī jāvadās pēc LKF „Nolikuma par audzētavām”.

11.3. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstavīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst Nolikuma prasībām. Pirms pārošanas, audzētavas īpašniekam jāsaņem kluba pārošanas atļauja saskaņā ar dotā nolikuma 7. nodaļā minētajiem apakšpunktiem.

11.4. Audzētavas īpašniekam jāpaziņo klubam par metiena piedzimšanu 10 dienu laikā.

11.5. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēja veikt metiena apskati sākot no 8 nedēļu vecuma, bet ne ātrāk kā 2 nedēļas pēc pirmās vakcinācijas.

11.6. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas gramatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena kontroles komisija veic metiena apskati.

11.7. Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkapumus, Kluba Valde ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturet audzētavas darbību.

 

12. METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI

12.1. Audzētājam jāveic ciltsrakstu apmaksa metiena otrās aktēšanas laikā (saskaņojot ar Kluba ciltsdarba vadītāju, var tikt noteikts cits termiņš, bet ne vēlāk kā 3 mēneši kopš kucēnu dzimšanas); Kluba noteiktos maksājumus jāveic 4 mēnešu laikā kopš metiena dzimšanas.

12.2. Audzētavas īpašniekam jāveic ciltsrakstu apmaksa metiena aktēšanas laikā (saskaņojot ar Kluba ciltsdarba vadītāju, var tikt noteikts cits termiņš, bet ne vēlāk kā 3 mēneši kopš kucēnu dzimšanas); Kluba noteiktos maksājumus jāveic 4 menešu laikā kopš metiena dzimšanas.

12.3. Audzētājam un audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējās aktēšanas brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.

 

13. PĀRKĀPUMI

13.1. Gadījumā, ja Kluba biedrs pārkāpj dotā Nolikuma prasības, Kluba Valde var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, vai izslēgšanu no kluba.

13.2. Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

– kuci sapārojis ar suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām;

– nav nodrošinājis atbilstošus kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus;

– apzināti slēpis kucēnus ar iedzimtiem defektiem;

– savlaicīgi nav apmaksājis metiena reģistrāciju;

– pārdevis kucēnus pirms pēdējās apskates, ātrak kā 8 nedēļu vecumā un mazāk kā 2 nedēļas pēc vakcinācijas;

– nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 2 mēnešu vecuma;

– nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas akta atrunātajai kārtībai;

– ieguvis no savas kuces kluba nereģistrētu metienu.

 

13.3. Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

– sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistē sastāvošā organizācijā;

– sapārojis savu suni ar kuci, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis LKF noteikta parauga pārošanas atļauju.

 

13.4. Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

– nav izpildījis LKF „Nolikuma par audzetavām” prasības;

– nav izdarījis Kluba noteiktos maksājumus;

– pārdevis kucēnus pirms pēdējās apskates, ātrak kā 8 nedēļu vecumā un mazāk kā 2 nedēļas pēc vakcinācijas;

– nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 2 mēnešu vecuma;

– nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas akta atrunātajai kārtībai;

  • ieguvis no savas kuces kluba nereģistrētu metienu.

     

Pieņemts Latvijas Labradoru-retriveru šķirnes

suņu audzētāju kluba Valdes sē 20.04.2007.g. protokols Nr.1

Kluba valdes priekšsēdētāja Andra Grase

 

 

 

Kurtu ciltsdarba nolikums

1. Vispārējā daļa.

1.1. Latvijas kurtu klubs (LKK) ciltsdarbā vadās pēc ECI un LKF ciltsdarba reglamenta.

1.2. Ciltsdarba nolikums kalpo plānveidīga ciltsdarba veikšanai, lai iegūtu pilnvērtīgus, šķirnes standartam atbilstošus dzīvniekus.

Apstiprināts

ar LKK valdes sēdes protokolu Nr.4 no 29.03.2002.

Pēdējie labojumi izdarīti 27.04.2010. un stājas spēkā ar 01.06.2010.

 

Latvijas Kinoloģiskās Federācijas

Latvijas kurtu kluba Ciltsdarba nolikums

 

Saturs.

1. Vispārējā daļa.

2. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.

3. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.

4. Vaislas skates kārtība.

5. Pārošanas atļauja.

6. Pārošanas kārtība.

7. Metiena kontrole.

8. Dokumentu noformēšana.

9. Kucēnu skate.

10. Audzētāja tiesības.

11. Ciltsdarba komisijas pienākumi.

 

1. Vispārējā daļa.

1.1. Latvijas kurtu klubs (LKK) ciltsdarbā vadās pēc ECI un LKF ciltsdarba reglamenta.

1.2. Ciltsdarba nolikums kalpo plānveidīga ciltsdarba veikšanai, lai iegūtu pilnvērtīgus, šķirnes standartam atbilstošus dzīvniekus.

1.3. LKK ciltsdarba komisija veidota, lai kontrolētu selekcijas darbu ar kurtu šķirnēm.

1.4. LKK ciltsdarba komisiju ievēl kluba kopējā sanāksmē no kluba biedriem, ar sekojošu apstiprināšanu kluba Valdes sapulcē. Komisijas locekļi ievēl no sava vidus priekšsēdētāju, kurš atbild par komisijas darbu.

1.5. Komisija kontrolē dotā nolikuma prasību izpildi.

1.6. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no LKK ciltsdarba nolikuma prasībām, izskata kluba ciltsdarba komisija, pamatojoties uz kluba biedra rakstveida iesniegumu. Ciltsdarba komisija pieņem lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Galīgo lēmumu pieņem LKK valde un saskaņo ar LKF ciltslietu komisiju.

 

2. Audzētājs un vaislas suņa īpasnieks.

2.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir fiziska persona, kura iegādājusies dzīvnieku likumīgā ceļā un var to pierādīt dokumentāli.

2.2. Audzētājs ir vaislas kuces īpašnieks vai nomnieks,

2.3. Par audzētāju var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs.

2.4. Abiem suņu īpašniekiem jābūt LKF biedriem, ja viņi dzīvo Latvijā.

  1. Kucēnu metienam jābūt dzimušam un aktētam Latvijas Republika.

     

3. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieka izmantošanai.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

2/6

3.1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, visām standarta prasībam atbilstošus suņus un kuces ar stabilu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā.

3.2. Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki ar iedzimtiem defektiem, kā arī slimi dzīvnieki un sliktā stāvoklī.

3.3. Lai vaislas suni vai kuci izmantotu ciltsdarbā, ir jābūt izpildītām sekojošām pamatprasībam:

tiem jāiziet vaislas skate LKK,

tiem jāsaņem divi eksterjera novērtējumi, viens no kuriem – LKF līmeņa izstādē, otrs – LKK specializētajā izstādē.

3.4. Eksterjera novertējumam jābūt ne zemākam kā:

suņiem divas atzīmes “teicami” atklātajā klasē (līdz 2.5 gadu vecumam atzīmes var būt saņemtas junioru vai starpklasē, bet vismaz vienai atzīmei jābūt saņemtai LKK specializētajā izstādē),

kucēm divas atzīmes ne zemāk kā “ļoti labi” atklātajā klasē (līdz 2.5 gadu vecumam atzīmes var būt saņemtas junioru vai starpklasē, bet vismaz vienai atzīmei jābūt saņemtai LKK specializētajā izstādē).

3.5. Minimālais vaislas vecums:

Suņiem Kucēm

Afgaņu kurts 15 mēn. 22 mēn.

Azavaks 15 mēn. 22 mēn.

Greihaunds 15 mēn. 22 mēn.

Īru vilku suns 15 mēn. 22 mēn.

Krievu vēja suns 15 mēn. 22 mēn.

Levrete 15 mēn. 18 mēn.

Vipets 15 mēn. 18 mēn.

3.6. Maksimālais vaislas vecums visām klubā esošām šķirnēm:

suņiem – bez vecuma ierobežojuma, atkarībā no suņa vispārējā stāvokļa,

kucēm – līdz 8 gadiem.

3.7. Klubs ir tiesīgs pieprasīt veterinārārsta īzziņu par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli.

3.8. Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā 10 mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas.

 

4. Vaislas skates kārtība.

4.1. Afgāņu kurtiem un greihaundiem jāveic obligāta pārbaude uz acu slimībām, pie sertificēta vetārsta.

4.2. Īru vilku sķirnes suņiem nepieciešams veikt sekojošas veselības pārbaudes (spēkā no 01.09.2009.):

Elkoņa un gūžas locītavas displāzijas pārbaude Latvijā jaunievestiem suņiem obligāta, Latvijā dzīvojošiem un audzētiem suņiem rekomendējama.

Obligāti jāveic sertificēta sirds pārbaude vismaz 2 reizes suņa dzīvē: pirmo reizi ne ātrāk par 15 mēnešu vecumu un otro reizi pēc 4 gadu vecuma. Ja izmeklēšanas rezultātā ir norādīts par atkārtotu pārbaudes veikšanu, tad tā ir

obligāti jāveic.

Vaislā tiek izmantoti tikai veseli suņi, bez konstatētas sirds patoloģijas, saskaņā ar ārsta slēdzienu.

Sirds pārbaudes ir iespējams veikt pie sertificēta vetārsta Latvijā („Mazo brāļu hospitālis”), Igaunijā („Tartu universitātes klīnika”) vai citu Eiropas valstu sertificētās klīnikās.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

3/6

4.3. Pie ciltsdarba tiek pielaisti Īru vilku suņi ar gūžas locītavas displāzijas pakāpi A,B,C un elkoņa locītavas displazijas pakāpi 0,1,2. Izmantojot vaislā kuci ar gūžas locītavas displāzijas pakāpi C, tai jāpiemeklē partneris ar labākiem rādītājiem – A,B.

4.4. Vipeta un Levretes šķirnes suņiem vaislas skates laikā tiek veikta papildus auguma merīšana aizpildot auguma merījumu kartīti, kas ir pielikums vaislas skatei. Mērīšanu veic vismaz 3 ciltsdarba komisijas locekļi, no kuriem obligāti vismaz viens ir sertificēts kinologs vai eksperts, ar sertificētu mērāmo. Tie suņi kuriem ir jau izieta vaislas skate līdz 01.06.2009., ir jāiziet tikai mērīšana.

4.5. Pie ciltsdarba tiek pielaisti šķirnes standartā norādītā auguma suņi:

Levretes standartā noteiktais augums no 32 – 38 cm

Vipeta standartā noteiktais augums: suņiem no 47-51cm kucēm no 44-47cm

Lai saņemtu atļauju izmantošanai ciltsdarbā vaislas suņiem un kucēm, kuri ir virs standartā noteiktā auguma, audzētājam jāraksta pamatots iesniegums ciltsdarba komisijai, obligāti uzrādot plānoto vaislas partneri, un katrs gadījums atkarība no atkāpes lieluma, tiek izskatīts atsevišķi. Tas attiecināms arī uz agrāk vaislā izmantotiem suņiem. (spēkā no 01.06.2008.).

4.6. Ja dzīvnieks kāda iemesla dēļ nesaņem atļauju izmantošanai ciltsdarbā, tad vaislas kartē šim iemeslam jābūt atzīmētam. Nākošā vaislas skate atļauta ne agrāk kā pēc 6 mēnešiem. Ja dzīvnieks atkārtoti nesaņem atļauju izmantošanai ciltsdarbā, tad to ir aizliegts izmantot ciltsdarbā visu mūžu.

4.7. Dzīvnieka īpašniekam jāiesniedz LKK ciltdarba komisijai sekojošus dokumentus : ciltsrakstus un divas izstāžu apraksta lapas, nepieciešamības gadījumā veterinārārsta slēdziens par šķirnē noteikto obligāto veselības pārbaudi. Pēc tam dzīvnieks tiek pielaists pie vaislas skates, pēc kuras var saņemt atļauju izmantošanai ciltsdarbā.

 

5. Pārošanas atļauja.

5.1. Pārošanas atļauju audzētājs, saņem klubā pirms pārošanas. Pārošanas atļauju ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu, kluba zīmogu un reģistrē kluba pārošanas uzskaites grāmatā.

5.2. Kuces īpašniekam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pārošanas jānodod ciltsdarba vadītājam pārošanas atļaujas viens eksemplārs ar aizpildītu pārošanas aktu, kas apstiprināts ar vaislas suņa un kuces īpašnieku parakstiem, neatkarīgi no tā, vai pārošana notikusi.

5.3. Par pārošanas apmaksas veidu suņa un kuces īpašnieki vienojas pirms pārošanas, norādot to līgumā.

 

6. Pārošanas kārtība.

6.1. Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai pēc ciltsdarba vadītāja ieteikuma. Kuces īpašnieka pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai tādu vaislas suni, kurš atbilst visām dotā nolikuma prasībām. Vēlams noteikt arī vaislas suni-dublieri gadījumam, ja pārošana ar pirmo suni kādu iemeslu deļ nav iespējama (suns saslimis, gājis bojā, puses nevienojas par apmaksas vai pārošanas noteikumiem utt.).

6.2. Gadījumā, ja šķirnes vai ciltsdarba vadītājs uzskata, ka audzētāja izvēlētais vaislinieks nav piemērots dotās kuces pārošanai, bet audzētājs uzstāj uz savu izvēli, viņam jāraksta apliecinājums par to, ka ir brīdināts par iespējamiem nevēlamiem pārojuma rezultātiem.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

4/6

6.3. Uz pārošanas brīdi kucei jābūt vakcinētai un līdz potes derīguma termiņa beigām jābūt atlikušiem ne mazāk kā 3 mēnešiem. Sunim pārošanas brīdī arī jābūt vakcinētam un vakcinācijas termiņš nedrīkst pārsniegt 1 gadu. 6.4. Ne vēlāk kā nedēļu pirms pārošanas kuce ir jāattārpo.

6.5. Vēlams pirms pārošanas atļaujas saņemšas pārbaudīt vaislas suni un kuci uz dzimumorganu infekcijām (stafilokoku, streptokoku, hlamidiozi u.c.). Vaislas suņa īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt no audzētāja īzziņu par doto pārbaudi (kā vienu no parošanas noteikumiem), kā arī tiesīgs atteikt audzētājam, ja tāda īzziņa netiek uzradīta. Vaislas kuces īpašniekam ir tādas pašas tiesības.

6.6. Audzētājam iepriekš jāvienojas ar suņa īpašnieku par pārošanas dienu un vietu. Ja tas ir nepieciešams, japieaicina instruktors, kurš palīdz pārošanas laikā.

6.7. Pārošanas laikā vaislas suņa un kuces īpašniekam jāparaksta pārošanas akts, kurā obligāti jāuzrāda visas apmaksas formas, kuras tiks veiktas ar suņa īpašnieku. Klubs neatbild par pārošanas apmaksu starp suņa un kuces īpašniekiem.

 

7. Metiena kontrole.

7.1. Kuces grūsnības laikā audzētājam tā jānodrošina ar pilnvērtīgu barību, vitamīniem un pastaigām.

7.2. Audzētājam ir pienākums trīs dienu laikā rakstiski paziņot LKK ciltsdarba vadītājam par metiena piedzimšanu, audzētavas īpašniekam – desmit dienu laikā, nosūtot speciāli šim nolūkam paredzētu aizpildītu iesnieguma formu uz e-pastu vai iesniedzot tieši LKK ciltsdarba vadītajam.

7.3. Metienu apskata 3-7 dienu un pēc 8 nedēļu vecuma, audzētavā – pēc 8 nedeļu vecuma. Pie audzētājiem, kuriem ir pirmais metiens, klubs nepieciešamības gadījumā veic 3 kucēnu aktēšanas: 3-5 dienu vecumā, 1 mēneša vecumā un pēc 8 nedēļu vecuma. Ciltsdarba komisija var pieņemt lēmumu par 3. aktēšanu pie audzētājiem, kuriem pirmās aktēšanas laikā tiek atklāti pārkāpumi (kucēni vāji, tiek turēti sliktos apstākļos utt.). Audzētājs ārpus Rīgas robežām apmaksā ceļa izdevumus diviem metiena kontroles komisijas locekļiem.

7.4. Ja pēdējā aktēšanas reizē kucēniem tiek konstatēti standartā minētie diskvalificējoši defekti, kucēni tiek atzīti par vaislas brāķi. Gadījumā, ja defekts kucēnam augot varētu izzust, komisija nolemj par atkārtotu aktēšanu atbilstošā vecumā un nosaka tās laiku.

7.5. Ja pirmās aktēšanas laikā metiena kontroles komisija konstatē metienā kucēnu ar anatomiskiem defektiem, tādu kucēnu jāeitanizē.

7.6. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas kluba padomei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.

7.7. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad viss metiens netiek reģistrēts.

7.8. Par metiena apskati jāsastāda akts, kuru jāparaksta audzētājam un metiena kontroles komisijas locekļiem. Otras aktēšanas laikā metiena apskates aktā tiek uzrādīts datums, no kura kucēni var tikt nodoti jaunajiem īpašniekiem.

 

8. Dokumentu noformēšana. Kucēnu atdošana.

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

5/6

8.1. Kucēnus var atdot jaunajiem īpašniekiem pēc 2 nedēļām no pēdējās potēšanās, bet ne agrāk kā 8 nedeļu vecumā. Kucēniem jābūt vakcinētiem un identificētiem.

8.2. Kucēnu pārdodot vai atdodot tiek noformēts pārdošanas līgums (LKF noteiktā formā). Viens tā eksemplārs divu nedēļu laikā pēc kucēna atdošanas brīza jāuzrāda LKK ciltsdarba vadītajam, lai saņemtu ciltsrakstus.

8.3. Uz visu metienu tiek noformēta metiena kartiņa ar kucēnu vārdiem (viena metiena suņu vārdiem jāsākas ar vienu un to pašu burtu), metiena pievārdu vai audzētavas nosaukumu.

8.4. Metiena kartiņa, vecāku ciltsrakstu kopijas, vecāku eksterjera atzīmes un tituli, parošanas atļauja, veterinārārsta izziņas, metiena apskates akts tiek nodoti LKK ciltsdarba vadītajam.

8.5. Ciltsrakstu noformēšanas apmaksa tiek veikta vienlaicīgi par visu metienu 3 mēnešu laikā pēc kucēnu dzimšanas.

8.6. Divu nedēļu laikā no pārdošanas brīža audzētājam jānodod klubā pilna informācija par kucēna pārdošanu, jaunā īpašnieka uzvārds, vārds, personas kods, līdzīpašnieka dati, adrese.

8.7. Audzētājam savlaicīgi jāveic norēķins ar suņa īpašnieku atbilstoši līgumam. Pretējā gadījumā LKK ir tiesīgs apturēt kucēnu ciltsrakstu izsniegšanu līdz apmaksas veikšanai.

 

9. Kucēnu skate.

9.1. Audzētājam jākontrolē viss metiens pirmajā dzīves gada laikā, jāpalīdz jaunajiem īpašniekiem un jākontrolē visi jautājumi, kas saistīti ar audzināšanu, pareizu barošanu utt.

9.2. Kad kucēni ir 6 mēnešus veci, audzētājam ir jāorganize visu Latvijā dzīvojošo kucēnu skati, kā arī jāorganizē kucēnu piedalīšanos izstādēs viņu pirmajā dzīves gadā.

  1. Ja tas iespējams, skatē jāpiedalās kucēnu mātei un tēvam.

     

10. Audzētāja tiesības.

10.1. Audzētājs ir tiesīgs prasīt no šķirnes vadītāja vai no ciltsdarba komisijas informāciju par vaislas suni (viņa izcelsme utt.)

10.2. Audzētājam ir tiesības prasīt no šķirnes vadītāja vai no ciltsdarba komisijas atbildes uz jebkuriem jautājumiem saistībā ar kucēnu audzēšanu, barošanu un turēšanu.

 

11. Ciltsdarba komisijas pienākumi.

11.1. Pēc vaislas skates, kurā dzīvnieks saņem atļauju izmantošanai ciltsdarbā, suņa īpašniekam tiek izsniegts ciltsdarba nolikums. Īpašnieks apstiprina ar savu parakstu, ka ir iepazīstināts ar nolikumu un apņemas izpildīt visas tā prasības.

11.2. Kopā ar ciltsdarba nolikumu audzētājam tiek izsniegta informācija par sekojošām izmaksām:

pārošanas atļaujas noformēšana,

2 metiena apskašu apmaksa,

2 metiena kontroles komisijas locekļu braukšanas izmaksas ārpus Rīgas robežām,

tetovēšanas vai mikročipu ievadīšanas apmaksa (tikai pie LKF pilnvarotas personas),

ciltsrakstu apmaksa un apmaksas termiņi,

PDF created with pdfFactory Pro trial version www.pdffactory.com

6/6

attārpošanas orientējoša maksa,

  • vakcinācinācijas orientējoša maksa.

     

12. Pārkāpumi.

12.1. Gadījumā, ja kluba biedrs pārkāpj dotā Nolikuma prasības, LKK Valde var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, vai izslēgšanu no kluba.

12.2. Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

kuci sapārojis ar suni, kas neatbilsts Nolikuma prasībām,

nav nodrošinājis atbilstošus kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus,

savlaicīgi nav apmaksājis metiena registrāciju,

pārdevis kucēnus pirms 8 nedeļu vecuma,

nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 8 nedēļu vecuma,

nav noreķinājies ar vaislas suņa īpašnieku, atbilstoši pārošanas aktā ierakstītajiem vienošanās noteikumiem,

nelikumīgi sapārojis savu kuci.

12.3. Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

nelikumīgi sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā,

sapārojis savu suni ar kuci, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis klubā izdotu pārošanas atļauju.

12.4. Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

nav izpildījis LKF ”Nolikuma par audzētavām” prasības,

nav veicis kluba noteiktos maksājumus,

pārdevis kucēnus pirms 8 nedēļu vecuma,

nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 8 nedēļu vecuma,

nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku, atbilstoši pārošanas aktā ierakstītajiem vienošanās noteikumiem,

nelikumīgi sapārojis savu kuci.

PDF

 

 

Amerikāņu stafordšīras terjeru, bulterjeru un molosu šķirņu suņu ciltsdarba nolikums

PRASĪBAS VAISLAS KUCEI

5.1.       Vaislā izmanto kuces vecumā:

  • bull tipa terjeru šķirnēm (Bull type Terriers) no 15 mēnešiem līdz 8 gadiem;

  • molosu šķirnēm (Molossoid breeds) no 18 mēnešiem līdz 6 gadiem.

Citējumi no Latvijas amerikāņu stafordšīras terjeru, bulterjeru un molosu šķirņu audzētāju kluba (L.A.S.T.B.M.Š.A.K. ) ciltsdarba reglamenta.

 

5.          PRASĪBAS VAISLAS KUCEI

5.1.       Vaislā izmanto kuces vecumā:

  • bull tipa terjeru šķirnēm (Bull type Terriers) no 15 mēnešiem līdz 8 gadiem;

  • molosu šķirnēm (Molossoid breeds) no 18 mēnešiem līdz 6 gadiem.

5.2.     Kucei (izņemot 5.5. (5.5.1. un 5.5.2.)punktā minētās) jāsaņem pie 2 dažādiem ekspertiem 2 eksterjera novērtējumi kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm: viena atzīme ne zemāka par atzīmi „teicami”, otra ne zemāka par atzīmi „ļoti labi”. Kucei, kas vecāka par 2 gadiem – viens no novērtējumiem var būt saņemts junioru klasē. Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama kuces individuāla apskate, kuru organizē klubs, saskaņojot ar LKF Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju. Ja kuce kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm saņem novērtējumu 0 (diskvalifikāciju), tad tās izmantošana ciltsdarbā iespējama tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju;

5.3.     Šķirnēm, kuras minētas 1.pielikumā, ir jāiziet veselības pārbaude:

  • 1.pielikuma 1.punktā minētajām šķirnēm: rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju;

  • 1.pielikuma 2.punktā minētajām šķirnēm: ģenētiskā NCL-A pārbaude (cerebrālā ataksija);

5.4.     Jānokārto sociālās uzvedības pārbaudes tests saskaņā ar 2.pielikumu.

5.5.     Kuce:

5.5.1. kuras ciltsraksti ir reģistrēti FCI neatzītās ciltsgrāmatās un kucei bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, ja attiecīgās šķirnes pārstāvju reģistrācija LKF ciltsgrāmatā ir mazskaitlīga, ir izmantojama vaislā izņēmuma gadījumos ar Kluba, LKF Ciltslietu komisijas, Ekspertu Biroja un prezidija piekrišanu. Kucei ir jāsaņem LKF sistēmā rīkotās izstādēs pie 3 dažādiem ekspertiem 3  eksterjera vērtējumi „teicami” un 2 kvalitātes sertifikāti CQ, kā arī jāiziet 5.3. un 5.4.punktos noteiktās   pārbaudes. Tās partnerim jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem;

5.5.2. kuras vecākiem nav trīspakāpju LKF atzītās ciltsgrāmatās ierakstītu priekšteču ciltsrakstu, t.i., vecāki ir ierakstīti LKF Reģistrā, ir izmantojama vaislā, ja tā ir saņēmusi pie 2 ekspertiem LKF sistēmā rīkotās izstādēs 2 eksterjera vērtējumus „teicami” un 1 kvalitātes sertifikātu CQ, kā arī izgājusi 5.3. un 5.4.punktos noteiktās pārbaudes. Tās partnerim jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem.

5.6.    Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējas rezultatīvās pārošanas. Pārošana uzskatama par rezultatīvu, ja metienā ir kaut viens kucēns.

6.       PRASĪBAS VAISLAS SUNIM

6.1.    Ciltsdarbā izmanto suni vecumā:

  • bull tipa terjeru šķirnēm (Bull type Terriers) no 15 mēnešiem (šķirnei miniatūrais bulterjers – no 12 mēnešiem) un bez maksimālā vecuma ierobežojuma;

  • molosu šķirnēm (Molossoid breeds) no 18 mēnešiem un bez maksimālā vecuma ierobežojuma.

6.2.        Sunim (izņemot 6.5. (6.5.1. un 6.5.2.) punktā minētos) jāsaņem pie 2 dažādiem ekspertiem 2 eksterjera novērtējumi „teicami” kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm. Sunim, kurš vecāks par 2 gadiem – viens no novērtējumiem var būt saņemts junioru klasē. Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru organizē Klubs, saskaņojot ar LKF Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju. Ja suns kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm saņem novērtējumu 0 (diskvalifikāciju), tad tā izmantošana ciltsdarbā iespējama tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju;

6.3.    Šķirnēm, kuras minētas 1.pielikumā, ir jāiziet veselības pārbaude:

  • 1.pielikuma 1.punktā minētām: rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju;

  • 1.pielikuma 2.punktā minētām: ģenētiskā NCL-A pārbaude (cerebrālā ataksija);

6.4.   Jānokārto sociālās uzvedības pārbaudes tests saskaņā ar 2.pielikumu.

6.5.   Suns:

6.5.1.  kura ciltsraksti ir reģistrēti FCI neatzītās ciltsgrāmatās un sunim bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, ja attiecīgās šķirnes pārstāvju reģistrācija LKF ciltsgrāmatā ir mazskaitlīga, ir izmantojams vaislā izņēmuma gadījumos ar Kluba, LKF Ciltslietu komisijas, Ekspertu Biroja un prezidija piekrišanu. Sunim ir jāsaņem LKF sistēmā rīkotās izstādēs pie 3 dažādiem ekspertiem 3 eksterjera vērtējumi „teicami” un 2 kvalitātes sertifikāti CQ, kā arī jāiziet 6.3. un 6.4.punktos minētās pārbaudes. Tā partnerei ir jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem;

6.5.2.  kura vecākiem nav trīspakāpju LKF atzītās ciltsgrāmatās ierakstītu priekšteču ciltsrakstu, t.i., vecāki ir ierakstīti LKF Reģistrā, ir izmantojams vaislā, ja tas ir saņēmis pie 2 ekspertiem LKF sistēmā rīkotās izstādēs 2 eksterjera vērtējumus „teicami” un 1 kvalitātes sertifikātu CQ, kā arī izgājis 6.3. un 6.4.punktos minētās pārbaudes. Tā partnerei ir jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem.

 

1. PIELIKUMS.

1. UZ ELKOŅA UN GŪŽAS LOCĪTAVAS DISPLĀZIJU PĀRBAUDĀMĀS ŠĶIRNES

1.1. Molosu šķirnes (Molossoid breeds) (pārbaude veicama no 18 mēnešu vecuma):

  • Angļu mastifs

  • Argentīnas dogs

  • Bulmastifs

  • Dienvidāfrikas mastifs

  • Neapoles mastifs

  • Spāņu mastifs

  • Tibetas mastifs

  • Vācu dogs

1.2. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai – A, B, C, D pakāpe ( vācu dogiem – A, B),elkoņa locītavai -0, 1, 2 (vācu dogiem – 0,1); kucei ar gūžas locītavas displāzijas pakāpi D jāpiemeklē partneris ar pārbaudes rezultātiem A, B; ar 2.pakāpi pārošanai izmantot suņus ar 0 vai 1.pakāpi.

1.3. Vaislā izmantojamas suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai – A, B, C pakāpe (vācu dogiem – A, B); elkoņa locītavai -0,1,2 (vācu dogiem – 0,1); ar 2.pakāpi pārošanai izmantot suņus ar 0 vai 1.pakāpi.

2. ĢENĒTISKĀ NCL-A PĀRBAUDE (CEREBRĀLĀ ATAKSIJA)

2.1. Bull tipa terjeru šķirnēm (Bull type Terriers) (pārbaude veicama jebkurā vecumā):

  • Amerikāņu Stafordšīras terjers

 

Kuce

Suns (pārošanai Latvijā)

Suns (pārošanai ārzemēs)

Normal homozygous *

Normal homozygous / Heterozygous

Tests nav obligāts

 

Heterozygous **

 

Normal homozygous

Normal homozygous / Heterozygous + jāpārbauda viss metiens; ja tiek konstatēts, ka kāds kucēns ir “mutated homozygous”, tad tas nav izmantojams ciltsdarbā (“pet”)

Mutated homozygous ***

Nav izmantojama ciltsdarbā !

Nav izmantojama ciltsdarbā !

 

*Normāls homozigots = vesels

** Heterozigots = nesējs

***Mutēts homozigots = slims

2.2. Rekomendācija: kopā ar ģenētisku NCL-A pārbaudi veikt DNS pārbaudi.

 

 

Aitu un ganu suņu ciltsdarba nolikums

 

1. VISPĀRĒJĀ DAĻA

1.1.    Biedrības „Latvijas aitu un ganu suņu audzētāju klubs”  (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.

Biedrības
„Latvijas Aitu un Ganu Suņu Audzētāju Klubs”
Ciltsdarba nolikums

Saturs

1.    Vispārējā daļa.
2.    Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.
3.    Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.
4.    Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.
5.    Prasības vaislas kucei.
6.    Prasības vaislas sunim.
7.    Pārošanas atļauja un pārošana.
8.    Metiena kontrole.
9.    Vaislas kuces īpašnieka pienākumi un tiesības.
10.    Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības.
11.    Audzētavas.
12.    Metiena reģistrācija un maksājumi.
13.    Pārkāpumi.

1. VISPĀRĒJĀ DAĻA

1.1.    Biedrības „Latvijas aitu un ganu suņu audzētāju klubs”  (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.
1.2.    Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai.
1.3.    Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama rūpnieciska, nesaprātīga suņa turēšana un vairošana.
1.4.    Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā.
1.5.    Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem konkrētu lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamenta saskaņo ar LKF Ciltslietu Komisiju.

2. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS

2.1.Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesības ieguvusi likumīgā un dokumentāli pierādāmā ceļā.
2.2. Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks.
2.3. Par audzētāju var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs vai LR reģistrēta juridiska persona.
2.4. Kuces nomāšanas gadījumā klubā jāiesniedz rakstisks nomas līgums savlaicīgi pirms pārošanas.

3. CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS

3.1.Ciltsdarbu vada un kontrolē Ciltsdarba vadītājs, kuru ievēl kluba Valde. Ciltsdarba vadītājs darbojas saskaņā ar šo nolikumu, LKF Ciltslietu komisijas un Kluba Valdes lēmumiem.
3.2. Kluba ciltsdarba vadītājs kontrolē dotā nolikuma prasību izpildi un ir atbildīga par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

4. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI

4.1.     Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti.
4.2.     Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki sliktā kondīcijā un ar iedzimtiem defektiem, tādiem kā uzvedības anomālijas, iedzimts aklums un kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļu anomālijas, skeleta deformācijas – lauzta aste u.c., kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, kā arī slimus ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.
4.3.     Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, klubs ir tiesīgs prasīt īpašniekam atrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai.
4.3.     Ja suns vai kuce kādā no LKF sistēmā rīkotajām izstādēm saņēmis novērtējumu „0” (diskvalifikācija), tad šādu dzīvnieku izmantošana ciltsdarbā notiek tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju.
4.4.     Kluba biedriem ir atļauts izmantot savu suņu pārošanai tikai tos Latvijā    dzīvojošos suņus, kuru īpašnieki ir LKF klubu biedri.
4.5.     Pārošanai izmantojot citā valstī dzīvojošu suni, tam jābūt ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.
4.6.     Pirms kuces pārošanas Kluba komisija pārbauda apstākļu piemērotību vesela metiena audzēšanai.

5. PRASĪBAS VAISLAS KUCEI

5.1.     Vaislā izmantojamas kuces vecumā līdz 8 gadiem. Minimālais vaislas vecums 18 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 1, un 20 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 2.
5.2.     Vaislas kucei:
– jāsaņem eksterjera novērtējums „ļoti labi” kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm: līdz 2 gadu vecumam vismaz viens novērtējums, vecākām par 2 gadiem – divi novērtējumi (viens no tiem var būt saņemts junioru klasē). Kuce ar Reģistra izcelsmes apliecību izmantojama vaislā tikai tad, ja tā ir saņēmusi divus eksterjera novērtējumus „teicami”. Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru organizē klubs, saskaņojot ar Ciltslietu Komisiju un Ekspertu Biroju;
– šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.2 sarakstā, jāveic rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai pakāpe A;B;C, elkoņa locītavai pakāpe 0;1;
– šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.3 sarakstā, jāiziet pārbaude uz iedzimtām acu slimībām. Vaislā nav izmantojama kuce, kurai konstatēta kāda iedzimta acu slimība;
– šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.4 sarakstā, jāiziet sociālās uzvedības pārbaude (atbilstoši LAGSAK suņu uzvedības pārbaudes nolikumam) vai jāsaņem diploms par apmācību LKF sistēmā (ne zemāk kā BH (suns – kompanjons)).
5.3.     Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas.

6. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM

6.1.    Minimālais vaislas vecums 15 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 1, un 18 mēneši šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.1 punktā 2. Ciltsdarbā izmanto suņus bez maksimālā vecuma ierobežojuma.
6.2.     Vaislas sunim:
–  jāsaņem eksterjera novērtējums „TEICAMI” kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm: līdz 2 gadu vecumam vismaz viens novērtējums, vecākiem par 2 gadiem – divi novērtējumi (viens no tiem var būt saņemts junioru klasē). Suns ar Reģistra izcelsmes apliecību izmantojams vaislā tikai tad, ja tas ir saņēmis divus eksterjera novērtējumus „teicami”. Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskata, kuru organizē klubs, saskaņojot ar Ciltslietu Komisiju un Ekspert Biroju;
–    šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.2 sarakstā, jāveic rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju. Vaislā izmantojami suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai pakāpe A;B;C, elkoņa locītavai pakāpe 0;1;
– šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.3 sarakstā, jāiziet pārbaude uz iedzimtām acu slimībām. Vaislā nav izmantojams suns, kuram konstatēta kāda iedzimta acu slimība;
–    šķirnēm, kas iekļautas pielikuma Nr.4 sarakstā, jāiziet sociālās uzvedības pārbaude (atbilstoši LAGSAK suņu uzvedības pārbaudes nolikumam) vai  jāsaņem diploms par apmācību LKF sistēmā (ne zemāk kā BH (suns – kompanjons)).

7. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA

7.1.    Pārošanas atļauja.
7.1.1.    Pārošanas atļauju audzētājs un audzētavas īpašnieks saņem Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju paraksta pats. Pārošanas atļauja ir derīga 1 mēnesi.
7.1.2.    Pārošanas aktu aizpilda tūlīt pēc pārošanas un apstiprina ar abu partneru īpašnieku parakstiem. Pārošanas aktā norāda pārošanas apmaksas nosacījumus, kam ir līguma spēks.
7.1.3.    Pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu audzētājs nodod metiena kontroles komisijai pirmās metiena apskates laikā.
7.1.4.    Gadījumā, ja kuce paliek tukša, audzētājam jānodod pārošanas atļauja atpakaļ Klubā 3 mēnešu laikā pēc pārošanas.
7.2.     Pārošana.
7.2.1.    Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai pēc Kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma.
7.2.2.    Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-māte, dēls-māte, māsa-brālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem rakstiska Kluba ciltsdarba vadītāja atļauja.
7.2.3.    Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārota ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī citas šķirnes suni, kucēni netek reģistrēti un ciltsraksti metienam netiek izsniegti.
7.2.4.     Pirms pārošanas ir jāsastāda līgums par pārojuma apmaksu. Par bezmaksas pārošanu nākošajā meklēšanās reizē, ja kuce paliek tukša, nepieciešams līgumā norādīt speciāli.

8. METIENA KONTROLE

8.1.     Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Klubam 3 dienu laikā. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Klubam 14 dienu laikā pēc plānotā dzemdību termiņa.
8.2.     Kluba ciltsdarba vadītājs norīko kompetentu komisiju metiena kontroles veikšanai. Komisijas sastāvā jābūt vismaz vienai personai ar kinoloģisko izglītību, kura pilnībā atbild par kucēnu fizisko veselības stāvokli apskates brīdī un apliecina to metiena apskates aktā ar savu parakstu. Neskaidros gadījumos kinologam ieteicams pieaicināt veterināro speciālistu. Audzētāja pienākums ir nodrošināt kontroles iespēju.
8.3.     Pamatota konflikta gadījumā audzētājs vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīmē LKF Ciltslietu Komisija.
8.4.     Metienā tiek atstāti veseli un standartam atbilstoši kucēni.
8.5.     Metiena kontroles komisija aizpilda noteikta parauga apskates aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces turēšanas un barošanas apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam.
8.6.     Metiena apskate notiek pirmo reizi līdz 5 dienu vecumam, otro reizi 8 nedēļu vecumā pēc kucēnu identifikācijas veikšanas (tetovēšanas vai mikročipa ievadīšanas). Nepieciešamības gadījumā var veikt papildus apskates. Audzētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar metiena apskati.
8.7.     Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, kas nav savienojami ar dzīvību, kā arī kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50 % no dzimušo kucēnu vidējā svara, tie ir humāni eitanizējami.
8.8.     Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu)  un pēc slēdziena saņemšanas Kluba Valdei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.
8.9.     Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem tikai pēc pēdējās apskates  8 nedēļu vecumā un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas.
8.10.    Pārdot vai atdot kucēnus ar nepārejošiem defektiem, audzētājiem jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.
8.11.    Nododot kucēnus jaunajiem īpašniekiem, audzētājam jānodrošina kluba izdota kucēna pirkšanas – pārdošanas līguma abpusēja parakstīšana. Līgumā jāatspoguļo visus būtiskos metiena kontroles komisijas reģistrētos datus. Līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai kucēna jaunajiem īpašniekiem.
8.12.    Pēc visu kucēnu nodošanas jaunajiem īpašniekiem, audzētājam 2 nedēļu laikā (bet ne vēlāk kā 3,5 mēnešus pēc metiena dzimšanas) jāiesniedz ciltsdarba vadītājam pilnīgi un precīzi aizpildīta noteikta parauga metiena reģistrācijas karte.

9. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS.

9.1.     Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām dotā Nolikuma izvirzītajām prasībām.
9.2.     Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Klubā nereģistrētus metienus.
9.3.     Audzētājam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.
9.4.     Visiem kucēniem pirms pēdējās metiena apskates jāveic identifikācija tetovējot vai ievadot mikročipu.
9.5.     Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.
9.6.     Gadījumā, ja audzētājs nav pārdevis kucēnus līdz laikam, kad pēc profilaktiskās vakcinācijas shēmas ir paredzēta atkārtota imunizācija, audzētājam ir jāveic kucēnu atkārtota vakcinācija atbilstoši vecumam.
9.7.     Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, bet suņa īpašniekam otrās izvēles tiesības, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
9.8.     Audzētājam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

10. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS.

10.1.    Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistēmā sastāvošās organizācijās.
10.2.     Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam uzrādīt LKF noteiktas formas pārošanas atļauju.
10.3.     Īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.
10.4.     Suņa īpašniekam ir otras izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.
10.5.     Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks. Suņa īpašnieks nes atbildību par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

11. AUDZĒTAVAS

11.1.     Audzētavas reģistrāciju veic LKF.
11.2.     Audzētavas īpašniekam savā darbībā jāvadās pēc LKF „Nolikuma par audzētavām”.
11.3.     Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst Nolikuma prasībām.
11.4.     Audzētavas īpašniekam jāpaziņo klubam par metiena piedzimšanu 10 dienu laikā.
11.5.     Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēja veikt metiena apskati 8 nedēļu vecumā.
11.6.     Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena kontroles komisija veic metiena apskati 8 nedēļu vecumā.
11.7.     Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumi, Kluba Valde ir tiesīga griezties pie LKF Ciltslietu komisijas ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.

12. METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI

12.1.    Audzētājam un audzētavas īpašniekam ir jāapmaksā Klubā metiena  reģistrācija ne vēlāk kā 3,5 mēnešus pēc metiena dzimšanas.
12.2.     Audzētājam un audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējas apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.
12.3.     Metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus (pārošanas aktu, ciltsrakstu un diplomu kopijas, metiena kontroles komisijas sastādītu aktu, metiena kartiņu ar audzētāja vai audzētavas īpašnieka parakstu, ciltsrakstu apmaksas kvīti) nodod Kluba ciltsdarba vadītajam.

13. PĀRKĀPUMI

13.1.    Gadījumā, ja kluba biedrs pārkāpj dotā Nolikuma prasības, Kluba Valde var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, vai izslēgšanu no kluba.
13.2.    Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:
–    kuci sapārojis ar suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām;
–    nav nodrošinājis atbilstošus kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus;
–    apzināti slēpis kucēnus ar iedzimtiem defektiem;
–    savlaicīgi nav apmaksājis metiena reģistrāciju;
–    nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam pirms pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā;
–    nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam agrāk kā 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas;
–    nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju atbilstoši vecumam;
–    nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;
–    ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu.
13.3.    Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas piemēram:
–    sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā;
–    sapārojis savu suni ar kuci, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis LKF noteiktas parauga pārošanas atļauju.
13.4.    Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas piemēram:
–    nav izpildījis LKF „Nolikuma par audzētavām” prasības;
–    nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam pirms pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā;
–    nodevis kucēnu jaunajam īpašniekam agrāk kā 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas;
–    nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju atbilstoši vecumam;
–    nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;
–    ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu.

Pieņemts Valdes sēdē 2007. gada ___. __________, protokols Nr.____

Kluba Valdes priekšsēdētājs :        _______________________
/ Aleksandrs Kraiņevs/

Pielikums Nr.1

MINIMĀLAIS VAISLAS VECUMS SUŅIEM

1. No 15 mēnešu vecuma vaislā izmantojami suņi un no 18 mēnešu vecuma vaislā izmantojamas kuces, kas pieder pie sekojošām šķirnēm:

o    baltais Šveices aitusuns
o    boserons
o    briārs
o    Čehoslovākijas vilkusuns
o    grīnendālietis
o    malinuā
o    tervīrens
o    Flandrijas buvjē

2. No 18 mēnešu vecuma vaislā izmantojami suņi un no 20 mēnešu vecuma vaislā izmantojamas kuces, kas pieder pie sekojošām šķirnēm:

o    komondors
o    kuvass
o    Polijas Podhales aitusuns

Pielikums Nr.2

Uz elkoņa un gūžas locītavas displāziju pārbaudāmās šķirnes  

o    baltais Šveices aitusuns
o    boserons
o    grūnendālietis
o    malinuā
o    tervīrens
o    briārs
o    komondors
o    kuvass
o    Polijas Podhales aitusuns
o    Flandrijas buvjē

Pielikums Nr.3

Uz iedzimtām acu slimībām  pārbaudāmās šķirnes  

o    Flandrijas buvjē

Pielikums Nr.4

1. Šķirnes, kurām jāiziet sociālās uzvedības pārbaude saskaņā ar Kluba nolikumu

o    baltais Šveices aitusuns
o    grūnendālietis
o    malinuā
o    tervīrens

Biedrības „Latvijas aitu un ganu suņu audzētāju klubs” šķirņu saraksts

1.    baltais Šveices aitusuns
2.    boserons
3.    briārs
4.    Čehoslovākijas vilkusuns
5.    Flandrijas buvjē
6.    grūnendālietis
7.    komondors
8.    kuvass
9.    malinuā
10.    Polijas Podhales aitusuns
11.    tervīrens

 

 

Par izstādēm

Continue reading

Par kucēnu tirdzniecību – ievērošanai !!!

Saskaņā ar Ministru kabineta 266.noteikumu “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdznicēbai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 34.1.punktu ikvienam kluba biedram, kurš tirgo kucēnus,

Saskaņā ar Ministru kabineta 266.noteikumu “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdznicēbai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 34.1.punktu ikvienam kluba biedram, kurš tirgo kucēnus, ir jānosūta iesniegums Pārtikas veterinārā dienesta pārvaldei (pēc dzīvesvietas), ka “manā dzīvesvietā (Adrese) no (datums) notiks man piederošā suņa/kuces pēcnācēju tirdzniecība”. Informāciju iesnieguma formā var nosūtīt pa pastu, faksu vai elektroniski. Par šī punkta neievērošanu personas soda administratīvi (sods no 5-500 LVL).

Acu, patellas un displāzijas pārbaudes:

Acu pārbaudi var veikt:

Rīga, Brīvības gatve193 (blakus VEF tiltam), tālr.67271402. mob.26321554

Rīga, Candera iela 4, tālr. 67500494 – dr. Kovalčuka, Dzīvnieku veselības centrs

 

Acu pārbaudi var veikt:

Rīga, Brīvības gatve193 (blakus VEF tiltam), tālr.67271402. mob.26321554

Rīga, Candera iela 4, tālr. 67500494 – dr. Kovalčuka, Dzīvnieku veselības centrs


Patellas pārbaudi var veikt:

Rīga, Candera iela 4, tālr. 67500494, Dzīvnieku veselības centrs

Rīga, Kalnciema iela 7, tālr. 67612370, klīnika ,,B.Reinika un Ko”


Displāzijas pārbaudi var veikt:

Rīga, Brīvības gatve 333a, tālr.67543421, klīnika ,,Kavets”

Rīga, Kalnciema iela 19, tālr. 67619061, klīnika ,,Mazo Brāļu Hospitalis”

! Lai veiktu displāzijas pārbaudi, sunim/kucei jābūt vakcinētam ar komplekso vakcīnu!

 

*** Līdzi jāņem ciltsrakstu orģināls, karte, vakcinācijas grāmatiņa vai suņa pase.

Norīkojumus uz veselības pārbaudēm saņem pie LKF biroja sekretāres.

VISAS VESELĪBAS PĀRBAUDES NOTIEK PĒC IEPRIEKŠĒJA PIERAKSTA!

Jūs varat ielādēt pieteikuma formu Microsoft Word formātā:

entryform.doc

Izstādes dalībnieka Ētikas kodekss

 

1. Uz izstādi jāierodas ar aprēķinu, lai pirms ringa paspētu iziet veterināro dokumentu pārbaudi, lai suns nedaudz adaptētos.

2. Ringā jāierodas savlaicīgi, ielūgumā norādītajā laikā.

3. Netrokšņot pie izstādes ieejas un lieki neapgrūtināt ar savu darbību citu dalībnieku iekļūšanu izstādes teritorijā.

 

 

1. Uz izstādi jāierodas ar aprēķinu, lai pirms ringa paspētu iziet veterināro dokumentu pārbaudi, lai suns nedaudz adaptētos.

2. Ringā jāierodas savlaicīgi, ielūgumā norādītajā laikā.

3. Netrokšņot pie izstādes ieejas un lieki neapgrūtināt ar savu darbību citu dalībnieku iekļūšanu izstādes teritorijā.

4. Ievērot visus izstādes organizētāju norādījumus, kas ierakstīti apstiprinājumā, kā arī šo kodeksu.

5. Saskarsmē ar citiem izstādes dalībniekiem, organizatoriem, apmeklētājiem vienmēr ievērot cieņas pilnu, neaizvainojošu un iecietīgu attieksmi.

6 Apģērbam ir jābūt tīram, estētiskam un piemērotam suņu eksponēšanai ringā.

7. Nedrīkst ringa tiešā tuvumā un ringā:

a) Lietot alkoholu, smēķēt, ēst;

b) būt alkohola reibumā izstādot suni;

c) Atstāt suni bez uzraudzības, rejošu, rūcošu;

d) Ar savu rīcību traucēt citiem ringa dalībniekiem izstādīt suņus;

e) Skaļi sarunājoties, izteikt piezīmes par citu dalībnieku izskatu, gaitu uzvedību;

f) kritizēt citu suņu eksterjeru, izcelsmi, sagatavotību izstādei;

g) Traucēt ringa darbiniekus ar sarunām;

h) Novērst citu īpašnieku suņu uzmanību ar barību, mantu, asām kustībām, žestiem un skaņām;

i) Kritizēt ekspertu, viņa viedokli, izsakot nekorektas piezīmes.

8. Izstādes laikā pie ringa nedrīkst:

a) Nepakļauties ringa darbinieku norādījumiem;

b) Apspriest doto norādījumu lietderību;

c) Apspriest tiesneša un ringa darbinieku izskatu;

d) Apspriest tiesāšanas manieri;

e) Sarunāties ar tienesi ringā; atļauts atbildēt tikai uz tiesneša jautājumu par vecumu;

9. Pēc saņemtā novērtējuma nav atļauts:

a) Klaji izrādīt nepatiku par iegūto vērtējumu;

b) Saplēst vai saburzīt apraksta lapu;

c) Rādīt nepieklājīgus žestus;

d) Izteikt aizvainojošus, cieņu aizskarošus vārdus tiesnesim, ringa darbiniekiem, pārējiem izstāžu dalībniekiem.

10. Izstāžu teritorijai pēc tavas aiziešanas jāpaliek tikpat sakoptai kā pirms tavas atnākšanas.

11. Izstādē atnākot, esot, aizejot, pēc tavas uzvedības spriež par tavu valsti, tavu klubu, tev piederošu suni un tevi.

Ētikas kodeksa neievērošanas gadījumā stājas spēkā izstāžu reglamenta punkts 13.2, 13.3, 13.04.

Pieņemts LKF Padomes sēdē 2006. gada 23.septembrī.

 

Hendleru sacensību nolikums

 

1. Hendleru sacensības var tikt organizētas klubu specializētajās, FCI grupu, nacionālajās un starptautiskajās izstādēs.

 

2. Izstāžu organizētājiem pieteikumā jānorāda hendleru sacensību organizēšana un maksa par tām.

 

 

1. Hendleru sacensības var tikt organizētas klubu specializētajās, FCI grupu, nacionālajās un starptautiskajās izstādēs.

 

2. Izstāžu organizētājiem pieteikumā jānorāda hendleru sacensību organizēšana un maksa par tām.

 

3. Hendleru sacensībās piedalās tikai tie hendleri, kuri iepriekš ir reģistrējušies un iekļauti izstādes katalogā.

 

4. Hendleru sacensības ir tiesīgs vērtēt ikviens eksperts, kā arī jebkura FCI organizācijā sastāvoša persona, kuru izvēlas izstādes organizatori, un kurai ir pietiekamas zināšanas un pieredze hendleru darba novērtējumā.

 

5. Hendleru sacensības tiek organizētas pa vecuma grupām: no 8 līdz 13 gadiem, no 13 līdz 18 gadiem, virs 18 gadiem, pieteikuma lapā hendleram jānorāda dzimšanas datums.

 

6. Sacensības ir leģitīmas un tajās iegūtie punkti tiek ņemti vērā Gada labākā hendlera novērtējumā tikai tādā gadījumā, ja attiecīgajā vecuma grupā piedalās ne mazāk par 5 hendleriem.

 

7. Katru gadu hendlers LKF birojā izņem Gada grāmatu, ko aizpilda gada laikā.

 

8. Gada grāmatā ir sekojošas ailes:

8.1. datums – jāieraksta izstādes norises datums. Ja izstāde noris divas dienas, tad ieraksta to datumu, kurā notiek sacensības;

8.2. izstādes statuss – atzīmē saīsināti ( CAC, CACIB, HCH – hendleru čempionāts);

8.3. Izstādes vieta – atzīmē pilsētu vai apdzīvoto vietu;

8.4. eksperts – atzīmē eksperta vārda pirmo burtu un uzvārdu;

8.5.Eksp.valsts – saīsināti norāda valsti pēc pieņemtajiem atzīmējumiem ( LV – Latvija, LT – Lietuva, EST – Igaunija, PL – Polija, RUS – Krievija, BLR – Baltkrievija utt.);

8.6. Konkurence – atzīmē hendleru skaitu, cik piedalās attiecīgajā grupā;

8.7. suņu šķirne – atzīmē ar kādas šķirnes suni piedalās sacensībās;

8.8. vieta – atzīmē iegūto vietu;

8.9. organizatoru paraksts – paraksta izstādes direktors vai galvenais sekretārs;

8.10. punkti – hendlers pats ieraksta iegūtos punktus.

 

9. Visi ieraksti Gada grāmatā jāizdara rūpīgi, skaidri salasāmā rokrakstā, neparakstīti, nesaprotami un pavirši aizpildītie rezultāti aprēķinot gada summu netiek ņemti vērā.

 

10. Katru gadu līdz nākamā kalendārā gada 06.janvārim hendlers Gada grāmatu iesniedz LKF birojā, lai Izstāžu komisija apkopotu rezultātus.

 

11. Hendleri par piedalīšanos sacensībās saņem sekojošus punktus:

1. vieta – 5 punkti;

2.vieta – 4 punkti;

3.vieta – 3 punkti;

4.vieta – 2 punkti;

5.vieta – 1 punkts.

 

12. Papildus 1 punkts tiek piešķirts sekojošos gadījumos:

par katru jaunu šķirni, kuru hendlers izvēlas sacensībās ( tātad, kad Gada grāmatā pēc pirmā ieraksta tiek ierakstīta pirmo reizi kāda cita šķirne, tiek piešķirts papildus punkts);

ja dalībnieku skaits grupā lielāks par 20.

13. Papildus tiek piešķirti 2 punkti, ja:

ja piedalās CACIB izstādē Latvijā;

ja piedalās Hendleru čempionātā Latvijā.

14. Papildus tiek piešķirti 5 punkti, ja:

hendlers izgājis atlasi un iekļuvis Eiropas vai Pasaules suņu izstādes hendleru sacensību finālā.

15. papildus tiek piešķirti 10 punkti, ja:

– ja hendlers Eiropas vai pasaules suņu izstādē iekļūst

labāko hendleru trijniekā.

 

16. Ja hendleru čempionātā tiek izvēlēts “Izstādes labākais hendlers”, salīdzinot abu jaunāko grupu uzvarētājus, tad 1. vieta ieguvējam tiek papildus piešķirt 2 punkti, 2. vietas ieguvējam – 1 punkts, par ko izdara attiecīgu ierakstu Gada grāmatā.

 

17. Izstāžu komisija apkopo hendleru gada rezultātus un nosaka 3 labākos pieaugošā punktu secībā.

 

18. Labākajiem gada hendleriem tie piešķirtas sekojošas balvas:

1. vietai – apmaksāts brauciens uz Eiropas vai Pasaules izstādi ( ja tā notiek Eiropas kontinentā) pēc hendlera izvēles;

2. vietai – apmaksāta dalība un brauciens uz izstādi “Baltic Winner” un bezmaksas reģistrācija uz vienu CACIB izstādi jebkurā FCI valstī kā hendleram;

–     3. vietai – apmaksāta reģistrācija hendleru sacensībām 2 CACIB izstādēs Baltijas valstīs.