Medību suņu šķirņu ciltsdarba nolikums

 

  1. Vispārējā daļa

    1. Latvijas Medību suņu kluba (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.

 

 

LATVIJAS MEDĪBU SUŅU KLUBA (LMSK)

CILTSDARBA NOLIKUMS

 

SATURS:

  1. Vispārējā daļa.

  2. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.

  3. Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.

  4. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.

  5. Prasības vaislas kucei.

  6. Prasības vaislas sunim.

  7. Pārošanas atļauja un pārošana.

  8. Metiena kontrole.

  9. Vaislas kuces īpašnieka pienākumi un tiesības.

  10. Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības.

  11. Audzētavas.

  12. Metiena reģistrācija un maksājumi.

  13. Pārkāpumi.

  1. Vispārējā daļa

    1. Latvijas Medību suņu kluba (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.

    2. Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai.

    3. Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama rūpnieciska, nesaprātīga suņu turēšana un vairošana.

    4. Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā.

    5. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Padome un pieņem konkrētu lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamenta saskaņo ar LKF Ciltslietu Komisiju.

 

  1. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks

    1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesības ieguvusi likumīgā un dokumentāli pierādāmā ceļā.

    2. Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks.

    3. Par audzētāju var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs vai LR reģistrēta juridiska persona.

    4. Kuces nomāšanas gadījumā klubā savlaicīgi jāiesniedz rakstisks nomas līgums pirms pārošanas.

 

  1. Ciltsdarba kontrole un konsultācijas

    1. Kluba uzdevums ir sniegt vaislas dzīvnieku īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas ciltsdarba jautājumos.

    2. Kluba Valde izvēl no sava vidus kluba ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana un kontrole, kā arī ciltsdarba kontrolieru apmācība.

    3. Ciltsdarba vadītājs kontrolē dotā Nolikuma prasību izpildi un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

 

  1. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai

    1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti.

    2. Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki sliktā kondīcijā un ar iedzimtiem defektiem, tādiem kā uzvedības anomālijas, iedzimts aklums vai kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļa anomālijas, skeleta deformācijas – lauzta aste u.c., kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, kā arī slimus ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.

    3. Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, klubs ir tiesīgs prasīt īpašniekam atrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai.

    4. Kluba biedriem ir atļauts izmantot savu suņu pārošanai tikai tos Latvijā dzīvojošos suņus, kuru īpašnieki ir LKF klubu biedri.

    5. Pārošanai izmantojot citās valstīs dzīvojošu suni, tam jābūt ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.

    6. Pirms kuces pārošanas kluba komisija nepieciešamības gadījumā var pārbaudīt apstākļu piemērotību vesela mietiena izaudzēšanai.

    7. Ja suns vai kuce kādā no LKF sistēmā rīkotajām izstādēm saņem novērtējumu 0 (diskvalifikācija), tad viņa izmantošana ciltsdarbā iespējama tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju.

 

  1. Prasības vaislas kucei

    1. Vaislā izmantojamas kuces vecumā no 15, 18 vai 21 mēneša līdz 8 gadiem, atkarībā no to lieluma, atbilstoši pielikuma Nr. 1 sarakstam.

    2. Vaislas kucei:

  • jāsaņem eksterjera novērtējums „ļoti labi” vai „teicami” pēdējo 18 mēnešu laikā LKF sistēmā rīkotās izstādēs; līdz 24 mēnešu vecumam vismaz viens eksteriera novērtejums; vecākai par 24 mēnešiem – divi novērtējumi, viens no tiem var būt saņemts junioru klasē. No 24 mēnešu vecuma vismaz vienam novērtējumam jābūt saņemtam starpklasē, atklātajā vai darba klasē. Kuce ar Reģistra izcelsmes apliecību izmantojama vaislā tikai tad, ja tā ir saņēmusi divus eksterjera novērtējumus „teicami”.

  • kucēm, kas pieder pie pielikuma Nr. 2 sarakstā iekļautajām šķirnēm, jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavu displāziju. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai – A, B, C, D pakāpe; elkoņa locītavai – 0, 1, 2; kucei ar gūžas locītavas displāzijas pakāpi D jāpiemeklē partneris ar pārbaudes rādītājiem A, B.

    1. Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas.

 

  1. Prasības vaislas sunim

6.1. Ciltsdarbā izmantojami suņi vecumā no 15 vai 18 mēnešiem, atkarībā no to lieluma, atbilstoši pielikuma Nr. 1 sarakstam, un bez maksimālā vecuma ierobežojuma.

6.2. Vaislas sunim:

  • jāsaņem eksteriera novērtejums „teicami” pēdējo 18 mēnešu laikā LKF sistēmā rīkotās izstādēs; līdz 24 mēnešu vecumam vismaz viens eksteriera novērtejums, viens no tiem var būt saņemts junioru klasē, no 24 mēnešu vecuma divi novērtējumi, vismaz vienam novērtējumam jābūt saņemtam starpklasē, atklātajā vai darba klasē. Suns ar Reģistra izcelsmes apliecību izmantojams vaislā tikai tad, ja tas ir saņēmis divus eksterjera novērtējumus „teicami”;

  • suņiem, kas pieder pie pielikuma Nr. 2 sarakstā iekļautajām šķirnēm, jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavu displāziju. Vaislā izmantojami suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai – A, B, C pakāpe; elkoņa locītavai – 0, 1, 2.

 

7. Pārošanas atļauja un pārošana

7.1. Pārošanas atļauja

7.1.1. Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks, saņem Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju paraksta pats. Pārošanas atļauja ir derīga 1 mēnesi.

7.1.2. Pārošanas aktu aizpilda tūlīt pēc pārošanas un apstiprina ar abu partneru īpašnieku parakstiem. Pārošanas aktā norāda pārošanas apmaksas nosacījumus, kam ir līguma spēks.

7.1.3. Pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu audzētājs nodod metiena kontroles komisijai pirmās metiena apskates laikā.

7.1.4. Gadījumā, ja kuce paliek tukša, audzētājam jānodod pārošanas atļauja atpakaļ Klubā 3 mēnešu laikā pēc pārošanas.

7.2. Pārošana.

7.2.1. Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai pēc Kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma.

7.2.2. Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs – meita, dēls – māte, brālis – māsa) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem rakstiska Kluba ciltsdarba vadītāja atļauja, kura vienlaicīgi ar metiena kartiņu jāiesniedz Ciltsgrāmatas vadītājam.

7.2.3. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārota ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī ar citas šķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti metienam netiek izsniegti.

 

  1. Metiena kontrole

8.1. Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Klubam 3 dienu laikā. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Klubam 14 dienu laikā pēc plānotā dzemdību termiņa.

8.2. Kluba ciltsdarba vadītājs norīko kompetentu komisiju metiena kontroles veikšanai. Komisijas sastāvā jābūt vismaz vienai personai ar kinoloģisko izglītību, kura atbild par kucēnu fizisko veselības stāvokli apskates brīdī un apliecina to metiena apskates aktā ar savu parakstu. Nepieciešamības gadījumā kinologam ieteicams pieaicināt veterināro speciālistu. Audzētāja pienākums ir nodrošināt kontroles iespēju.

    1. Pamatota konflikta gadījumā audzētājs vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīmē LKF Ciltslietu Komisija.

8.4. Metienā tiek atstāti veseli un standartam atbilstoši kucēni.

8.5. Metiena kontroles komisija sastāda apskates aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces turēšanas un barošanas apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c.. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam.

8.6. Metiena apskate notiek pirmo reizi 3-5 dienu vecumā, otro reizi ne ātrāk kā 8 nedēļu vecumā pēc kucēnu identifikācijas (tetovēšanas vai mikročipa ievadīšanas) veikšanas un vakcinācijas. Nepieciešamības gadījumā var veikt papildus apskates. Visus transporta izdevumus, kas saistīti ar metiena apskati, sedz audzētājs.

8.7. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic Kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem vai standartam neatbilstošu krāsu, tad tie humāni eitanazējami.

8.8. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas kluba Valdei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.

8.9. Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem tikai pēc pēdējās apskates, ne agrāk kā 8 nedēļu vecumā, kad ir veikta kucēnu identifikācija (ar tetovējumu vai mikročipa ievadīšanu) un pēc pēdējās vakcinācijas ir pagājušas divas nedēļas.

8.10. Pārdodot vai atdodot kucēnus ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.

8.11. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad viss metiens netiek reģistrēts.

8.12. Nododot kucēnus jaunajiem īpašniekiem, audzētajam jānodrošina kucēna pirkšanas–pārdošanas līguma abpusēja parakstīšana, visus būtiskos metiena kontroles komisijas reģistrētos datus atspoguļojot līgumā. Līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai kucēna jaunajam īpašniekam. Audzētājam, nododot kucēnus jaunajiem īpašniekiem, jāsniedz tiem arī informācija par dzīvnieka labturības un turēšanas prasībām.

8.13. Pēc visu kucēnu nodošanas jaunajiem īpašniekiem, audzētājam 1 nedēļas laikā Kluba ciltsdarba vadītājam jāiesniedz pilnīgi un precīzi aizpildīta standarta metiena reģistrācijas karte.

 

  1. Vaislas kuces īpašnieka pienākumi un tiesības

9.1. Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām dotā Nolikuma izvirzītajām prasībām.

9.2. Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Klubā nereģistrētus metienus.

9.3. Audzētajam jānodrošina kucei un tas pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

9.4. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.

9.5. Visiem metiena kucēniem jāveic identifikācija tetovējot vai ievadot mikročipu pirms pirmās vakcinācijas.

9.6. Kucēni jāvakcinē, un tos drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem ne agrāk kā 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas.

9.7. Gadījumā, ja audzētājs nav pārdevis kucēnus līdz laikam, kad pēc profilaktiskās vakcinācijas shēmas ir paredzēta atkārtota imunizācija, audzētājam ir jāveic kucēnu atkārtota vakcinācija atbilstoši vecumam.

9.8. Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, bet suņa īpašniekam otrās izvēles tiesības, ja vien abu pušu līgums nenosaka citādi.

9.9. Audzētajam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

 

  1. Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības

10.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistēmā sastāvošās organizācijās.

10.2. Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam uzradīt LKF noteiktas

formas pārošanas atļauju.

10.3. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

10.4. Suņa īpašniekam ir otras izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien abu pušu līgums nenosaka citādi.

10.5. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

10.6. Suņa īpašnieks nes atbildību par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

 

11. Audzētavas

    1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.

    2. Audzētavas īpašniekam savā darbībā jāvadās pēc LKF „Nolikuma par audzētavām”.

    3. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst Nolikuma prasībām.

    4. Audzētavas īpašniekam jāpaziņo klubam par metiena piedzimšanu 10 dienu laikā.

11.5. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēja veikt metiena apskati sākot no 8 nedēļu vecuma, kad ir veikta identifikācija (ar tetovējumu vari mikročipa ievadīšanu) pēc pēdējās vakcinācijas ir pagājušas divas nedēļas.

11.6. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena kontroles komisija veic metiena apskati.

11.7. Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumi, Kluba Valde ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.

 

  1. Metiena reģistrācija un maksājumi

    1. Audzētājam un audzētavas īpašniekam jāapmaksā Klubam metiena reģistrāciju pēdējās apskates laikā.

    2. Audzētavas īpašniekam metiena noformēšanai nepieciešamie dokumenti jānodod metiena kontroles komisijai.

    3. Audzētājam un audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējas apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.

 

  1. Pārkāpumi

    1. Gadījumā, ja Kluba biedrs (kuces vai suņa īpašnieks, audzētavas īpašnieks) pārkāpj dotā Nolikuma prasības, Kluba Valde var lemt jautājumu par soda naudas piemērošanu, sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku vai izslēgšanu no kluba.

 

Nolikums ir apstiprināts ar Kluba dibinātāju sapulces lēmumu un ir spēkā līdz oficiāli tiek paziņots par tā darbības izbeigšanos.

 

Pieņemts: 1997. gada 19. maijā

Izmaiņas: 2004. gada 1. decembrī

2006. gada 28. septembrī

2008. gada 23. janvārī

 

 

Pielikums Nr. 1

 

 

MINIMĀLAIS VAISLAS VECUMS KUCĒM UN SUŅIEM

 

No 15 mēnešu vecuma vaislā izmantojamas kuces un suņi, kas pieder pie sekojošām šķirnēm:

– Latvijas dzinējsuns

– igauņu dzinējsuns

– krievu spaniels

 

No 18 mēnešu vecuma vaislā izmantojamas kuces, kas pieder pie sekojošām šķirnēm:

– krievu-Eiropas laika

– Rietumsibīrijas laika

– Austrumsibīrijas laika

– karēļu-somu laika

– Bavārijas asinspēdu dzinējsuns

 

No 18 mēnešu vecuma vaislā izmantojami suņi, kas pieder pie sekojošām šķirnēm:

– krievu-Eiropas laika

– Rietumsibīrijas laika

– Austrumsibīrijas laika

– karēļu-somu laika

– angļu seters

– īru seters

– skotu seters

– ungāru vižla

– Veimāras putnu suns

– vācu īsspalvainais putnu suns

– vācu asspalvainais putnu suns

– itāļu spinone

– itāļu braks

– pointers

 

No 21 mēnešu vecuma vaislā izmantojamas kuces, kas pieder pie sekojošām šķirnēm:

– angļu seters

– īru seters

– skotu seters

– ungāru vižla

– Veimāras putnu suns

– vācu īsspalvainais putnu suns

– vācu asspalvainais putnu suns

– itāļu spinone

– itāļu braks

– pointers

 

Pielikums Nr 2

 

UZ ELKOŅA UN GŪŽAS LOCĪTAVAS DISPLĀZIJU PĀRBAUDĀMĀS ŠĶIRNES

 

– angļu seters

– īru seters

– skotu seters

– ungāru vižla

– Veimāras putnu suns

– vācu īsspalvainais putnu suns

– vācu asspalvainais putnu suns

– itāļu spinone

– itāļu braks

 

This entry was posted in Dokumenti. Bookmark the permalink.