Labradoru-retrīveru šķirnes suņu ciltsdarba nolikums

 

1. VISPĀRĀ DAĻA

1.1. Latvijas Labradoru-retriveru šķirnes suņu audzētāju kluba (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskas Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.

 

LATVIJAS LABRADORU-RETRĪVERU ŠĶIRNES SUŅU

AUDZĒTĀJU KLUBA

CILTSDARBA NOLIKUMS

Saturs

1. Vispārē daļa.

2. Audzetājs un vaislas suņa īpašnieks.

3. Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.

4. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.

5. Prasības vaislas kucei.

6. Prasības vaislas sunim.

7. Pārošanas atļauja un pārošana.

8. Metiena kontrole.

9. Vaislas kuces īpašnieka pienākumi un tiesības.

10. Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības.

11. Audzētavas.

12. Metiena reģistrācija un maksājumi.

13. Pārkāpumi.

 

1. VISPĀRĀ DAĻA

1.1. Latvijas Labradoru-retriveru šķirnes suņu audzētāju kluba (turpmāk tekstā Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskas Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamentam.

1.2. Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai.

1.3. Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama rūpnieciska, nesaprātīga suņu turēšana un vairošana.

1.4. Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā.

1.5. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem konkrētu lēmumu katra atsevišķa gadījuma. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamentu saskaņo ar LKF Ciltslietu Komisiju.

 

2. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS

2.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesibas ieguvuši likumī un dokumentāli pierādā ceļā.

2.2. Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks.

2.3. Par audzētāju var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs vai LR reģistrēta juridiska persona.

2.4. Kuces nomāšanas gadījumā klubā jāiesniedz rakstisks nomas līgums savlaicīgi pirms pārošanas.

 

3. CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS

3.1. Kluba uzdevums ir sniegt vaislas dzīvnieku īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas ciltsdarba jautājumos.

3.2. Kluba Valde izvēl no sava vidus kluba ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana un kontrole, kā arī ciltsdarba kontrolieru apmacība.

3.3. Ciltsdarba vadītājs kontrolē dotā Nolikuma prasību izpildi un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

 

4. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI

4.1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti.

4.2. Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki sliktā kondīcijā un ar iedzimtiem defektiem, tādiem kā uzvedības anomālijas, iedzimts aklums un kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļu anomālijas, skeleta deformācijas (tādas kā lauzta aste u.c.), kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, kā arī slimi ar smagas pakāpes locītavu displaziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.

– prasības attiecī uz zobu sistemu: jabūt “šķērveida” zobu sakodienam un vēlams pilnam zobu komplektam. Griezējzobiem, ilkņiem un molariem jābūt pilnā komplektā atbilstoši šķirnes standartam. Ciltsdarbā ir pieļaujams izmantot suņus un kuces, kuriem trūkst premolāri, to pārošanas partnerim  vēlams būt ar pilnu zobu komplektu.

4.3. Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, klubs ir tiesīgs prasīt īpašniekam atrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai.

4.4. Kluba biedriem ir atļauts izmantot savu suņu pārošanai tikai tos Latvijā dzīvojošos suņus, kuru īpašnieki ir LKF klubu biedri.

4.5. Pārošanai izmantojot citās valstīs dzīvojošu suni, tam jābut ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.

 

5. PRASIBAS VAISLAS KUCEI

5.1. Vaislā izmantojamas kuces vecumā no 20 menešiem līdz pilniem 8 gadiem.

5.2. Vaislas kucei:

– jāsaņem divi eksterjera novērtējumi ne zemāki par „ļoti labi”, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē, vēlams, lai vismaz viens novērtējums būtu saņemts Kluba specializētajā izstādē; kuce ar Reģistra izcelsmes apliecibu izmantojama vaislā tikai tad, ja tā ir saņēmusi divus eksterjera novērtējumus teicami”;

– jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displaziju. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai – A, B, C pakāpe; elkoņa locītavai -0,1,2 (ED–2 pieļaujama tikai viena elkoņa locītavai, otrai jābūt – 0 vai 1); līdz 2005.gada 17.aprilim ir pieļaujams izmantot vaisla kuces ar gūžas locītavas pārbaudes rezultātu – D; tās kuces ar HD-D radītāju, kurām līdz 2005.gada 17.aprīlim bijis metiens/metieni, turpmāk ir atļauts izmantot vaislā (arī pēc 17.04.2005.), ne vairāk kā 1-2 reizes (1-2 metieni); kucei ar gūžas locītavas displazijas pakāpi D jāpiemeklē partneris ar parbaudes rādītājiem A, B;

– jāiziet medicīniskā pārbaude uz iedzimtajām acu slimībām. Vaislā nav izmantojamas kuces, kurām konstatētas iedzimtas acu slimības.

5.3. Gada laika vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad parošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas.

 

6. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM

6.1. Ciltsdarbā izmanto suņus, kas sasnieguši 18 mēnešu vecumu, bez lielāka vecuma ierobežojuma.

6.2. Vaislas sunim:

– jāsaņem divi eksterjera novērtējumi „teicami”, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē, vēlams, lai vismaz viens novērtējums būtu saņemts Kluba specializētajā izstadē; suns ar Reģistra izcelsmes apliecību izmantojams vaislā tikai tad, ja tas ir saņēmis divus eksterjera novērtējumus „teicami”;

– jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displaziju. Vaislā izmantojami suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai – A, B, C pakāpe; elkoņa locītavai -0,1,2 (ED –2 pieļaujama tikai viena elkoņa locītavai, otrai jābūt –0 vai 1);

– jāiziet mediciniskā pārbaude uz iedzimtajām acu slimībām. Vaislā nav izmantojami suņi, kuriem konstatētas iedzimtas acu slimības.

 

7. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA

7.1. Pārošanas atļauja.

7.1.1. Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju paraksta pats. Pārošanas atļauja ir derīga 1 mēnesi.

7.1.2. Pārošanas aktu aizpilda tulīt pēc pārošanas un apstiprina ar abu partneru īpašnieku parakstiem. Pārošanas aktā norāda pārošanas apmaksas nosacījumus, kam ir līguma spēks.

7.1.3. Pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu audzētājs pēc pārošanas nodod klubā 20 dienu laikā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu nodod metiena apskates komisijai metiena aktēšanas laikā.

7.1.4. Gadījumā, ja kuce paliek tukša, audzētājam un audzētavas īpašniekam jānodod pārošanas atļauja atpakaļ Klubā 3 mēnešu laikā pēc pārošanas.

7.2. Pārošana.

7.2.1. Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai pēc Kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma.

7.2.2. Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem Kluba ciltsdarba vadītāja rakstiska atļauja.

7.2.3. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārota ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī ar citas šķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti metienam netiek izsniegti.

7.2.4. Pirms pārošanas ir jāsastāda līgums par pārojuma apmaksu. Par bezmaksas pārošanu nākošajā meklēšanās reizē, ja kuce paliek tukša, nepieciešams līgumā norādīt speciāli.

 

8. METIENA KONTROLE

8.1. Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Klubam 3 dienu laikā. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Klubam 14 dienu laika pēc plānotā dzemdību termiņa.

8.2. Kluba ciltsdarba vadītājs norīko kompetentu komisiju metiena kontroles veikšanai. Audzētāja pienakums ir nodrošināt kontroles iespēju.

8.3. Pamatota konflikta gadījumā audzētājs vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozī LKF Ciltslietu Komisija.

8.4. Metienā tiek atstāti veseli kuceni bez fiziskiem defektiem un/vai iedzimtām anomālijām.

8.5. Metiena kontroles komisija sastāda standarta apskates aktu, kurā atzī visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces turēšanas un barošanas apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates (pēdē apskate – sākot no 8 nedēļu vecuma, bet ne ātrāk kā 2 nedēļas pēc pirmās vakcinācijas) iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam.

8.6. Metiena apskate notiek pirmo reizi līdz 5 dienu vecumam, otro reizi – sākot no 8 nedēļu vecuma, bet ne ātrak kā 2 nedēļas pēc pirmās vakcinācijas, pēc kucēnu identifikācijas veikšanas (tetovēšanas vai mikročipa ievadīšanas). Nepieciešamības gadījumā var veikt papildus apskates. Visus transporta izdevumus, kas saistīti ar metiena otro apskati (apskate, sākot no 8 nedēļu vecuma, bet ne ātrak kā 2 nedēļas pēc pirmās vakcinācijas), sedz audzētājs.

8.7. Ja metiena pirmās apskates laikā, kuru veic Kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, tad tie humani eitanazējami.

8.8. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas kluba Valdei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.

8.9. Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem tikai pēc pēdējās apskates, sākot no 8 nedēļu vecuma un ne ātrāk kā 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas.

8.10. Pārdodot vai atdodot kucēnus ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.

8.11. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad viss metiens netiek reģistrēts.

8.12. Nododot kucēnus jaunajiem īpašniekiem, audzētājam jānodrošina Kluba izdota kucēna pirkšanas-pārdošanas līguma abpusēja parakstīšana, visus būtiskos metiena kontroles komisijas reģistrētos datus atspoguļojot līgumā. Līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai kucēna jaunajam īpašniekam.

8.13. Pēc visu kucēnu nodošanas jaunajiem īpašniekiem, audzētājam 1 nedēļas laikā Kluba ciltsdarba vadītājam jāiesniedz pilnīgi un precīzi aizpildīta standarta metiena reģistrācijas karte.

 

9. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

9.1. Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām dotā Nolikuma izvirzītajām prasībām.

9.2. Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI siste sastavošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Kluba nereģistrētus metienus.

9.3. Audzētājam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

9.4. Visiem metiena kucēniem līdz 8 nedēļu vecumam jāveic identifikācija tetovējot vai ievadot mikročipu.

9.5. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.

9.6. Audzētājam obligāti jāveic visiem metiena kucēniem pirmā vakcinācija un savlaicīgi jāveic kucēnu vakcinācija, ja kucēni vēl nav nodoti jaunajiem īpašniekiem.

9.7. Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izveli metienā, bet suņa īpašniekam otrās izvēles tiesības, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

9.8. Audzētājam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

 

10. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

10.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistē sastāvošās organizācijās.

10.2. Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam uzrādīt LKF noteikta parauga pārošanas atļauja.

10.3. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstakļi un atbilstoša barošana.

10.4. Suņa īpašniekam ir otras izveles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarijis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

10.5. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

10.6. Suņa īpašnieks nes atbildību par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

 

11. AUDZĒTAVAS

11.1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.

11.2. Audzētavas īpašniekam savā darbī jāvadās pēc LKF „Nolikuma par audzētavām”.

11.3. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstavīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst Nolikuma prasībām. Pirms pārošanas, audzētavas īpašniekam jāsaņem kluba pārošanas atļauja saskaņā ar dotā nolikuma 7. nodaļā minētajiem apakšpunktiem.

11.4. Audzētavas īpašniekam jāpaziņo klubam par metiena piedzimšanu 10 dienu laikā.

11.5. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēja veikt metiena apskati sākot no 8 nedēļu vecuma, bet ne ātrāk kā 2 nedēļas pēc pirmās vakcinācijas.

11.6. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas gramatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena kontroles komisija veic metiena apskati.

11.7. Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkapumus, Kluba Valde ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturet audzētavas darbību.

 

12. METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI

12.1. Audzētājam jāveic ciltsrakstu apmaksa metiena otrās aktēšanas laikā (saskaņojot ar Kluba ciltsdarba vadītāju, var tikt noteikts cits termiņš, bet ne vēlāk kā 3 mēneši kopš kucēnu dzimšanas); Kluba noteiktos maksājumus jāveic 4 mēnešu laikā kopš metiena dzimšanas.

12.2. Audzētavas īpašniekam jāveic ciltsrakstu apmaksa metiena aktēšanas laikā (saskaņojot ar Kluba ciltsdarba vadītāju, var tikt noteikts cits termiņš, bet ne vēlāk kā 3 mēneši kopš kucēnu dzimšanas); Kluba noteiktos maksājumus jāveic 4 menešu laikā kopš metiena dzimšanas.

12.3. Audzētājam un audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējās aktēšanas brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.

 

13. PĀRKĀPUMI

13.1. Gadījumā, ja Kluba biedrs pārkāpj dotā Nolikuma prasības, Kluba Valde var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, vai izslēgšanu no kluba.

13.2. Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

– kuci sapārojis ar suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām;

– nav nodrošinājis atbilstošus kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus;

– apzināti slēpis kucēnus ar iedzimtiem defektiem;

– savlaicīgi nav apmaksājis metiena reģistrāciju;

– pārdevis kucēnus pirms pēdējās apskates, ātrak kā 8 nedēļu vecumā un mazāk kā 2 nedēļas pēc vakcinācijas;

– nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 2 mēnešu vecuma;

– nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas akta atrunātajai kārtībai;

– ieguvis no savas kuces kluba nereģistrētu metienu.

 

13.3. Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

– sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistē sastāvošā organizācijā;

– sapārojis savu suni ar kuci, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis LKF noteikta parauga pārošanas atļauju.

 

13.4. Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram:

– nav izpildījis LKF „Nolikuma par audzetavām” prasības;

– nav izdarījis Kluba noteiktos maksājumus;

– pārdevis kucēnus pirms pēdējās apskates, ātrak kā 8 nedēļu vecumā un mazāk kā 2 nedēļas pēc vakcinācijas;

– nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 2 mēnešu vecuma;

– nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas akta atrunātajai kārtībai;

  • ieguvis no savas kuces kluba nereģistrētu metienu.

     

Pieņemts Latvijas Labradoru-retriveru šķirnes

suņu audzētāju kluba Valdes sē 20.04.2007.g. protokols Nr.1

Kluba valdes priekšsēdētāja Andra Grase

 

 

 

This entry was posted in Dokumenti. Bookmark the permalink.